Pirmais joprojām ir Saskaņas centrs (SC) ar 24,5%, kam seko Jaunais laiks ar 10,3%. Par SC pirmo numuru Nilu Ušakovu būtu gatavi balsot 22,8% aptaujāto, un viņš ierindojas pēc A.Šlesera. Citu komandu līderiem nav izdevies tā vairot savas partijas popularitāti. Piemēram, par Pilsonisko savienību, kuras saraksta pirmais numurs Ģirts Valdis Kristovskis mēra kandidātu vidū ir trešais, bet latviešu vēlētāju vidū pat vispopulārākais, būtu gatavi balsot tikai 4% aptaujāto. Lai iekļūtu Rīgas domē, partijām jāpārvar 5% barjera. Nākamo Rīgas mēru izraugās nevis vēlētāji, bet gan deputāti, un koalīcijas veidošanas iniciatīva pieder partijām, kas ieguvušas lielāko vēlētāju atbalstu.
Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis A.Šlesera popularitāti skaidro ar to, ka viņš pirmais «no augstākās līgas», kurai kā EP deputāts pieder arī Ģ.V.Kristovskis, pieteica sevi Rīgas domes vēlēšanās. Turklāt A.Šlesers kampaņā runā par jaunu darbavietu radīšanu, kas sabiedrības darba kārtībā ir viens no svarīgākajiem jautājumiem. Iepriekš A.Šleseru augstu novērtēja cittautieši, tagad viņam ir otrs lielākais atbalsts arī latviešu vēlētāju daļā.
Sabiedrības citai politikai programmā arī runāts par jaunām darbavietām, taču tās «lokomotīvi» Alekseju Loskutovu kā jaunu darbavietu radītāju ir daudz grūtāk iedomāties, pieļauj sociologs. Viņš arī atzīst, ka Jaunā laika (JL)kļūda ir bijusi nominēt Edgaru Jaunupu par mēra kandidātu. JL ir otrs populārākais politiskais spēks, savukārt E.Jaunupu atbalsta tikai 4%. «Jaunups ir jauks cilvēks, bet viņam ir viegla, dzeltenīga pieskaņa, jo ar savu privāto un profesionālo dzīvi viņš ir atradis daudz vietas dzeltenajā presē,» teica A.Freimanis.