Grupas Tesa drūmās instrumentālās skaņu ainavas ir iztēli bagātīgi rosinošas un tādā ziņā pašpietiekamas - aizver acis un skaties tādas multenes, kādas vēlies. Tomēr grupa atsaukusies teātra United Intimacy aicinājumam kopā ar slovēņu horeogrāfu Branko Potočanu piedalīties dejas izrādē Mￃﾤnnersache (Vīru lietas), kas pirmizrādi piedzīvoja septembrī festivālā Pilsēta Legņicā Polijā un 28.oktobrī pirmoreiz tika izrādīta Rīgā.
Mūzika tika sacerēta speciāli izrādei un faktiski tapusi mēģinājumos kopā ar dejotājiem, tāpēc to izrāžu laikā var staipīt un slāpēt. Grupas Tesa dalībnieki Jānis (bungas) un Dāvis Burmeisteri (ģitāra) un Soundarcade mūziķis Raitis Ābele (bass) var būt pietiekami elastīgi, lai ātri reaģētu, ar savu spēli piegludinot visu tā, lai mūzika un deja veidotu kopīgu veselumu. Tā ir izrāde ar dzīvās mūzikas pavadījumu, bet tikpat labi to var uztvert kā vizuālu papildinājumu koncertam. Izrāde izraisa asociāciju virknes, kas katram skatītājam noteikti būs citādas, jo ir konkrēta tēma - «stāsts par četriem draugiem, kas vienā vakarā izdzīvo attiecību līkločus - draudzību, vientulību, bailes un smeldzīgu sirsnību...» -, bet to tikpat labi var nezināt. Lūk, vienai no Olgas Žitluhinas un Dzelzs vilka izrādēm bija nosaukums Un atkal par to pašu. Par ko? Olga sacīja, tas absolūti nav svarīgi, jo mākslas baudītājam jābūt gatavam pilnīgai iztēles, domu un asociāciju brīvībai.