Ar šādiem rezultātiem iepazīstina nule publiskotais pārskats par kultūras patēriņu Latvijā 2009.gadā. «Kā pēc grāmatas,» komentē sociālantropologs Roberts Ķīlis. «Cilvēki rīkojas tieši tā, kā krīzes situācijā viņi varētu rīkoties.» Ir pētījumā tomēr arī pa pārsteigumam.
Starp TV un baznīcu
Pētījumu par Latvijas kultūras patēriņu ik gadu pasūta Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisija (SAK). Šogad aptauju veikusi firma Fieldex, tomēr anketas jautājumi jau vairākus gadus ir nemainīgi. Tas tādēļ, lai iegūtos datus varētu salīdzināt ar iepriekšējos gados savāktajiem.
Šogad aptaujāti mazliet vairāk par tūkstoti Latvijas patstāvīgo iedzīvotāju vecumā no piecpadsmit līdz septiņdesmit četriem gadiem, latvieši un krievvalodīgie, dažādu nozaru pārstāvji, cilvēki ar dažādu sociālo un finansiālo stāvokli. Turklāt tikai 32% nejauši izvēlēto respondentu dzīvo Rīgā, tas pētījumam ļauj pretendēt uz samērā mazu kļūdas procentu. Pētījuma secinājumi ir optimistiski - ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju ir aktīvi kultūras patērētāji. Tomēr rūpīgāka analīze liecina, ka situācija nav tik rožaina, kā izskatās pirmajā acu uzmetienā. Kultūras patēriņš kopumā krities līdz 2005.gada līmenim.
Visvairāk cilvēki pērn skatījušies kultūras raidījumus televīzijā, lasījuši grāmatas, apmeklējuši brīvdabas pasākumus vai baznīcas un citas lūgšanu vietas. Pētījumā termins «kultūra» traktēts samērā plaši - iekļauta izklaides industrija, tādēļ no «tradicionāliem» kultūras produktiem (izņemot grāmatniecību, kurā ietilpst arī daiļliteratūra) populārākie atrodami tikai pirmā desmitnieka lejasgalā. Visnepopulārākā augstā māksla ir opera un balets - to apmeklētu vidēji tikai 16% iedzīvotāju. Tā kā vairākums šīs mākslas cienītāju atzinuši - uz Operu ejam vairākas reizes pusgadā vai pat vairākas reizes mēnesī -, to iedzīvotāju skaits, kuri ieinteresēti operā, protams, ir ievērojami mazāks. Toties operas, arī teātra popularitāte pērn nav mazinājusies, grāmatas un kultūrai veltīti televīzijas raidījumi kļuvuši pat pieprasītāki. Pozitīva tendence?
Biežāk, bet paviršāk
«Varēja gaidīt lielāku kritumu,» rezultātus rezumē R.Ķīlis. «Briesmīgu pārsteigumu nav. Lētākās lietas izvirzās līderos, krīt izklaides līmenis. Elitārais patēriņš ir tāds pats - šie cilvēki ir mazāk jūtīgi pret ienākumu samazināšanos.» Analizējot pētījuma datus, nepārsteidz, ka aktīvākais kultūras produktu patērētājs ir jauns rīdzinieks ar labiem ienākumiem. Tiesa, kopumā pētījumā par aktīvāku kultūras patērētāju tiek atzīts vīrietis, taču muzejā vai teātrī biežāk redzēsiet daiļā dzimuma pārstāves.
Šķietami pozitīvā situācija izskatās drūmāka, ja uz patērētāju vērstā pētījuma rezultātus analizē, salīdzinot ar kultūras organizāciju datiem. Tikko apkopotā Kultūras ministrijas informācija liecina, ka pērn, piemēram, Dailes teātri apmeklējuši vairāk skatītāju, arī par biļetēm ieņemts vairāk, tomēr pieaugums ir rūpīgas atlaižu politikas radīts. Par lasīšanas popularitātes pieaugumu Latvijas Grāmatu asociācijas izpilddirektore Dace Pugača saka: «Tas ne pie mums. Tas bibliotēkās.» Cilvēki pērn pirkuši ezoterisko literatūru, skandalozus darbus, populāras ir lētas grāmatas. «Bet cik ilgi tad ražotājs var atļauties tirgot zem pašizmaksas?» Bibliotēkām, kas pašlaik Latvijā apmierina lielāko iedzīvotāju pieprasījumu pēc grāmatām, arī apcirpti līdzekļi - jaunu iepirkumu nav. Starp citu, netieši tendence sasaucas ar pētījuma datiem - pērn pieaudzis lasītāju skaits, toties samazinājies katra cilvēka izlasīto grāmatu daudzums. Līdzīga situācija ir, piemēram, muzejos un ar televīzijas raidījumiem, to skaitā 100 gramiem kultūras, kas pērn piepeši strauji kļuvis populārāks. Skatītāju skaitliski ir vairāk, bet pieaug to aptaujāto skaits, kuri atzīst - raidījumu skatos reizi pusgadā vai gadā. Tātad, pieaugot kopējo interesentu skaitam kultūrā, tomēr jāsecina, ka interese vienlaikus kļūst paviršāka.
«Žēl, arī pētījumā jūt krīzi. Šogad veikts vienkāršs mērījums par patēriņa frekvenci. Nav detalizētāka, specifiskāka pētījuma par nozari,» noslēdz R.Ķīlis. Tāpēc secināt, vai kultūras patēriņu ietekmē tikai finansiālie vai arī kādi citi faktori, diemžēl nav iespējams.