Latvijas augstskolām reitingu spici neaizsniegt kā savas ausis, taču vismaz vienas universitātes parādīšanās kādā no prestižajiem pasaules universitāšu reitingiem varētu palīdzēt visai augstākās izglītības sistēmai, secināms no ekspertu teiktā. Jebkurai Latvijas augstskolai būtu vieglāk veidot reklāmas kampaņu, ja varētu uzsvērt - mēs esam no Latvijas, un viena no mūsu universitātēm ir 150. vietā pasaulē. Pavisam cits skanējums ir vārdiem - esam no Latvijas, un mūsu labākās universitātes reitingā atrodas kaut kur otrajā tūkstotī, norāda Augstākās izglītības padomes priekšsēdis Jānis Vētra.
Uzsvars uz pētniecību
Dažādu starptautisko augstskolu reitingu skaits vēl turpina pieaugt, un to nozīmi nevar nenovērtēt. «Starptautiskos pasākumos no reitingiem izvairīties nav iespējams,» stāsta Latvijas Universitātes (LU) rektors Mārcis Auziņš. Tās universitātes, kuras reitingos iekļūst, katru mīļu brīdi to atgādinot, tāpēc ar reitingiem nerēķināties, viņaprāt, nav racionāli. Tiesa, augstskolu pozīcija reitingu jautājumā ir dažāda. Eiropas Universitāšu asociācijas (EUA) prezidents Žans Marks Raps Briselē, kur tika prezentēts plašs pētījums par augstskolu reitingiem, norādīja, ka reitingi vienkāršo situāciju, taču tajā pašā laikā nevar arī noliegt - tiekšanās pēc iekļūšanas reitingos vai savas pozīcijas uzlabošanas liek universitātēm uzlabot sniegumu. Kritisks ir Dienviddānijas Universitātes rektors Jenss Odershēde, kurš norāda: «Neticam, ka reitingi pasaka, kas tiešām ir laba universitāte.»
EUA reitingu pētījuma autors ir Latvijas Rektoru padomes ģenerālsekretārs Andrejs Rauhvargers. Viņš stāsta, ka ir vairāki starptautisko reitingu veidi. Ir tādi reitingi, kuru mērķis ir izveidot tikai labāko universitāšu topu un kuri koncentrējas tikai uz elitārajām universitātēm. Daļa reitingu savukārt fokusējas tikai uz augstskolu sasniegumiem zinātnē. Populāri kļūst arī daudzdimensionālie reitingi, kas apraksta augstskolu sniegumu virknē kritēriju, bet nerindo augstskolas pēc to vietām. Šāda reitinga veidošanu atbalsta arī Eiropas Savienība. Eksistē arī reitings Webometrics, kurā tiek sarindotas universitātes tikai pēc to pozīcijas interneta vidē. Šajā reitingā var atrast arī Latvijas augstskolas - visaugstāk tajā atrodas LU, kas ieņem 1132. vietu.
A. Rauhvargers norāda, ka globālie reitingi ietver tikai 3-5% pasaules universitāšu, turklāt tajos reitingu veidotāji ieliek savu izpratni par kvalitāti. Piemēram, Times Higher Education (THE) pasaules universitāšu reitingā, kas ir viens no populārākajiem pasaulē, tiek iekļautas tikai 200 universitātes. «Mēs raugāmies tikai uz noteikta tipa pētniecībā balstītām pasaules klases universitātēm,» Dienai norāda THE reitinga veidotājs Fils Beitijs.
Prestižākajos reitingos lielākā nozīme tiek pievērsta universitāšu sniegumam pētniecībā, piemēram, publikācijām atzītākajos akadēmiskajos žurnālos, citējamībai, spējai piesaistīt pētniecības finansējumu, tāpēc augstskolām, kuras mērķē uz iekļūšanu šajos reitingos, nopietni jāpievēršas pētnieciskā darba stiprināšanai. Tiesa, kā liecina A. Rauhvargera pētījums, mērot universitāšu sniegumu zinātnē tā, kā tas tiek darīts, reitingi ir nepilnīgi. Piemēram, citējamības mērīšanā ir problēmas - tiek dota priekšroka tiem zinātniekiem, kuri publicējas žurnālos, jo lielajās datubāzēs neiekļauj grāmatas, kas ir nozīmīgas dažādās zinātņu nozarēs, piemēram, vēsturē, filozofijā. Turklāt citējamība dažādās zinātņu nozarēs atšķiras - dabaszinātnēs un inženierzinātnēs tā ir augstāka nekā sociālajās un humanitārajās zinātnēs.
Studentiem nepalīdz
Vai laba pozīcija augstskolu reitingā nozīmē, ka tā studentam piedāvās labāko studiju kvalitāti? Augstskolu pārstāvji ir vienisprātis, ka tā nav. «Katrā augstskolā ir gan ļoti labas programmas, gan tādas, kas prasās pēc uzlabošanas,» saka Rektoru padomes priekšsēdis Arvīds Barševskis. J. Vētra norāda, ka par Latvijas augstskolām noderīgāka varētu būt informācija, ko varēs iegūt no visu programmu izvērtēšanas 26 studiju virzienos: «Faktiski mums būs 26 reitingi.» Arī Eiropas Studentu apvienības viceprezidents Alans Pells Dienai apliecina, ka no pašreizējiem reitingiem studentiem jēgas ir maz. Studentiem vajadzīgi ne vien skaitļi, bet arī aprakstošs vērtējums par programmām, kur būtu pateikts, piemēram, kādas iespējas ir programmu beidzējiem, kādas mācīšanas metodes tiek izmantotas. A. Pella teiktais iezīmē vēl vienu reitingu problēmu - netiek precīzi novērtēta mācīšanas kvalitāte, kas studentiem ir svarīgi. Piemēram, Lielbritānijā veic arī studentu apmierinātības pētījumu, un izrādās, ka reitingu spices augstskolas, kā Kembridžas un Oksfordas universitāte, nemaz nav tik labas studentu mācīšanā, stāsta A. Pells. A. Rauhvargers norāda - problēma ir tā, ka nav skaidru kritēriju, kā reitingos izmērīt mācīšanas kvalitāti.
Reitingiem ir arī citi trūkumi, piemēram, nav sasaistes ar absolventu nodarbinātību. To netieši atzīst arī F. Beitijs, kurš norāda - studentu sagatavošana darba tirgum ir nozīmīga universitāšu funkcija, bet iespējas iegūt datus par absolventu nodarbinātību dažādās valstīs ļoti atšķiras, tāpēc šo kritēriju izmantot nevarot. Kā izriet no F. Beitija teiktā, ir daudz lietu, ko reitingos nemēra tikai tāpēc, ka nav iespējas iegūt ticamus datus.
Ietekme uz politiķiem
Reitingi ļauj novērtēt augstskolu «kopējo kapacitāti», bet ir jāsaprot, ko tie saka, uzskata M. Auziņš. Vai augstskolām pa visām varītēm jācenšas tur iekļūt, domas atšķiras. Piemēram, F. Beitijs uzsver, ka iekļūšanai reitingā nevajadzētu būt katras augstskolas mērķim, jo augstākā izglītība ir daudzveidīga, tādējādi atšķiras arī augstskolu misija. «Augstskolas, kas neiekļūst starp labākajām 200, var būt ļoti labas, pildot pašu izvēlēto misiju,» viņš saka.
Tomēr vismaz vienai Latvijas universitātei būtu vēlams iekļūt labā reitinga pozīcijā, jo tas ar skaidrāku līniju iezīmētu Latvijas kontūru pasaules augstākās izglītības un zinātnes kartē, var secināt no ekspertu teiktā. Tādas augstskolas esamība būtu magnēts, kas piesaistītu potenciālo sadarbības partneru, piemēram, ārvalstu uzņēmēju, uzmanību, skaidro J. Vētra. Viņaprāt, ja reitingā būtu kaut viena Latvijas augstskola, tas varētu palīdzēt piesaistīt studentus arī citām.
Lai arī reitingi sniedz maz informācijas studentiem, tas nenozīmē, ka tiem nav ietekmes. Liverpūles Universitātes vicekanclers Hovards Ņūbijs stāsta, ka reitingiem ir ietekme uz politikas veidotājiem, jo politiķi uzdodot jautājumus, kāpēc augstskolu pozīcijas reitingos nav labākas. A. Rauhvargers norāda, ka koncentrēšanās uz reitingiem rada risku, ka universitātes pievērsīs pārāk lielu uzmanību tikai tiem darbības aspektiem, ar kuriem var tikt «atalgotas» reitingos, bet nepievērsīs pienācīgu uzmanību pārējiem. «Reitingi ir adresēti tikai elitei, bet tie ietekmē visas universitātes,» viņš saka.