Tomēr eksperti norāda, lai gan TV var radīt problēmas, pilnīga tā izslēgšana no bērnu dzīves var būt tikpat nevēlama, cik nereāla. Ir diezgan daudz pētījumu, kuros aplūkota saikne starp biežu TV skatīšanos agrīnā vecumā un valodas attīstības problēmām. Tieši kāda ir sakarība, līdz šim nav noskaidrots. Nav arī precizēts, kādu lomu spēlē ģimenes un citi sociālie apstākļi. Tomēr tiek uzskatīts, ka nepietiekama komunikācija personiskā līmenī ir galvenais vaininieks.
No otras puses, ir pietiekami daudz pierādījumu, ka, sākot no divu gadu vecuma, ir pat vēlams skatīties vecumam atbilstošas pārraides, jo tās labvēlīgi ietekmē valodas prasmes un uzlabo uzmanību. Ja televizoru bērns skatās kopā ar pieaugušo un pēc pārraides tiek diskutēts par ekrānā redzēto, šī kopīgā pieredze atstāj pozitīvu iespaidu. Labas kvalitātes, speciāli bērniem radītas programmas, kurās izmantoti viegli saprotami vārdi un scenāriji, ir piemērotas arī tad, ja bērns TV pārraides skatās vienatnē.
Daži psihologi uzsver, ka mazi bērni paši nespēj lasīt grāmatas vai sērfot internetā, tāpēc TV skatīšanās ir veids, kā iepazīt jaunus vārdus, kas var sniegt derīgu informāciju tādā veidā, kā to nespēj bērna vecāki. Nav ieteicams bērniem ļaut skatīties programmas, kas ir domātas tikai pieaugušo auditorijai, ne vienatnē, ne arī kopā ar kādu pieaugušo. Amerikā pediatri vispār neiesaka bērnus sēdināt pie televizora un datora ekrāna, ja bērni ir jaunāki par diviem gadiem.