Trūkst valsts politikas
Iemesli, kas kavējuši pilsonības iegūšanu, nav mainījušies pēdējos gados, taču pilsonību ieguvušo personu skaits sarucis ārkārtīgi krasi. Jau iepriekš izskanējuši viedokļi, ka uz pilsonību nepretendē gados vecāki cilvēki, kas uzskata, ka nespēs nolikt eksāmenu, kā arī personas darbspējas vecumā, kas naturalizācijas procesu uzskata par pazemojošu un aizstāv uzskatu, ka pilsonība pēc neatkarības atjaunošanas bija jāpiešķir pilnīgi visiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Dati šā gada 1. jūlijā rāda, ka pēc nepilsoņu kopskaita vislielākā grupa - 129 935 - ir vecumā no 41 līdz 60 gadiem, nedaudz mazāk - 116 857 nepilsoņi ir vecumā virs 60 gadiem, vēl mazāk - 69 484 nepilsoņi ir vecumā no 21 līdz 40 gadiem, bet samērā maz ir bērnu un jauniešu vecumā līdz 20 gadiem - 19 642. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informācijas, vecākais Latvijas nepilsonis ir par diviem gadiem vecāks nekā vecākais pilsonis - attiecīgi 112 un 110 gadu veci.
Straujais naturalizācijas tempu kritums ir objektīvs, jo visi, kas to vēlējās, savu iespēju ir izmantojuši, uzskata Rīgas domes deputāte, bijusī Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane (LPP/LC): «Mūsu valsts nav tik pievilcīga ar savu pilsonību, kā gribētos. Valstī nav imigrācijas politikas. Cilvēki cienījamos gados paliks nepilsoņi un jaunieši pilsonību iegūs vienīgi Eiropas Savienības dēļ.» Līdzīgi spriež Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors, bijušais sabiedrības integrācijas lietu ministrs Nils Muižnieks: «Ir vairāki faktori, kas nostrādā. Krīzei ir ietekme arī simboliski - tā padara Latviju mazāk pievilcīgu, ko īpaši pamana mani kolēģi, kuri pēta krievvalodīgos jauniešus. Naturalizācija prasa resursus - sagatavoties, aizbraukt uz eksāmenu, samaksāt valsts nodevu. Līdzekļu ir maz, un cilvēkiem nav pārliecības, vai viņi pilsonību dabūs. No PLMP puses nav skaidra vēstījuma - nāciet katrs, mēs esam gatavi palīdzēt. Palīdzīgā roka no valsts puses nav īpaši izstiepta.» N. Muižniekam arī radusies sajūta, ka pietiekami liels nepilsoņu skaits joprojām domā, ka Saskaņas centra labie panākumi vēlēšanās agri vai vēlu ļaus pie pilsonības tikt vieglāk, tāpēc nesteidzas ar naturalizēšanos šobrīd.
Vaicāta, vai pēc pieciem gadiem nepilsoņu skaits varētu sarukt, E. Aldermane ir skeptiska, drīzāk esot jāgaida emigrantu vilnis, jau tagad domājot, kā šiem iebraucējiem piedāvāt apgūt valodu, tradīcijas un vēsturi. N. Muižnieks uzskata, ka pēc pieciem gadiem nepilsoņu skaits būs sarucis ļoti maz - tikai uz mirstības un emigrācijas rēķina.
Nav par grūtu
Viena no jaunajām pilsonēm, kam novembrī ar Ministru kabineta rīkojumu apstiprināta uzņemšana naturalizācijas kārtībā, ir rīdziniece Jeļena Kosmoļska. Viņa uzskata, ka naturalizācijas eksāmenam var sagatavoties neatkarīgi no vecuma, jo tajā nekā grūta neesot. Viņa visas formalitātes, kas saistītas ar pilsonības iegūšanu, nokārtoja aptuveni divos mēnešos. Jeļenu iegūt pilsonību pamudinājis viņas dzīvesbiedrs. Līdzīgi kā eksperti, arī J. Kosmoļska uzskata, ka šobrīd pilsonību iegūt vēlas galvenokārt tie, kas vēlas aizbraukt vai kam tā steidzami nepieciešama citu iemeslu dēļ. Lielākā daļa, kas to vēlējās, violeto nepilsoņa pasi pret Latvijas pilsoņa pasi nomainīja jau agrāk.
Diena jautāja diviem Saeimas deputātiem, vai viņuprāt naturalizācijas eksāmenu nokārtot ir viegli. «Pa vidu - nav ļoti viegli, bet nav arī ļoti grūti. Ja pamācās, izpildīt var,» atzina Mihails Zemļinskis, kurš arī piekrita improvizētam eksperimentam un gandrīz bez kļūdām aizpildīja viena naturalizācijas eksāmena varianta vēstures un Satversmes daļu. Viņa kolēģis Rihards Eigims (ZZS) uzskata, ka naturalizācijas eksāmens esot normāls. Ar neslēptu lepnumu deputāts demonstrē savas pēdējā laikā būtiski uzlabotās latviešu valodas zināšanas, kas vēl nav gluži perfektas un sarunā iesprūk pa vārdam krievu valodā, taču šobrīd R. Eigims latviski runā nesalīdzināmi labāk nekā agrāk. Iemesls esot vienkāršs - ZZS frakcijā ar viņu runājot tikai latviski. «Latgalē visi teica - Eigims iet uz Saeimu un latviski nezina nevienu vārdu, bet es jau uzstājos komisijās,» gandarīti konstatē deputāts, kurš agrāk ticis sodīts par valsts valodas neprasmi vajadzīgajā līmenī. Savukārt Saeimas deputāta Valērija Kravcova brauciens kārtot eksāmenu no Liepājas uz Valmieru 2005. gadā uzjundījis jaunas runas par iespējamo korupciju, kas, iespējams, dažreiz tikusi pieļauta. Neoficiāli avoti norādījuši, ka tieši valodas eksāmena mutiskajā daļā bijusi iespēja iepriekš vienoties par jautājumiem un sagatavot atbildes, bet rakstiskajā daļā pat samainīt atbildes pret iepriekš uzrakstītām.