Vienīgais ceļš, kā patērētājs netieši var saskarties ar ĢM kartupeļiem, ir, ēdot to dzīvnieku produktus - olas, pienu vai gaļu -, kam tiks izbaroti pārpalikumi no ĢM kartupeļu pārstrādes. Patērētāji gan to nemaz neuzzinās, jo Latvijā šobrīd nav prasības marķējumā uz dzīvnieku izcelsmes produktiem norādīt, ka mājdzīvnieki baroti ar ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) saturošu barību, lai gan tas tiek praktizēts.
Pēc ZM pārstāves sacītā, ES normatīvi aizliedz prasīt uz dzīvnieku izcelsmes produkta norādi, ka mājdzīvnieka barošanā izmantota ĢMO saturoša barība. Taču ir atļauts norādīt, ka šāda barība nav izmantota. To uzņēmums var darīt pēc savas iniciatīvas, taču tas būtu visai sarežģīti, jo nav kritēriju. Tos valsts nedomā noteikt, jo šāda norāde būtu maldinoša. Ja arī dzīvnieks tiek barots ar ĢMO saturošu barību, tā produktos šādu organismu klātbūtne pārbaudēs nav konstatēta atšķīrībā no ĢM augu izcelsmes produktiem, kuriem attiecīga norāde marķējumā ir obligāta, saka I. Aleksejeva. «Kaut vai, ja cepumu cepšanā tiek izmantota no ģenētiski modificētas sojas iegūta eļļa, tas marķējumā ir jānorāda.» Šo jomu uzraugošais Pārtikas un veterinātais dienests (PVD) pērn nevienu marķējuma pārkāpumu nav konstatējis. Tirgotāji arī lielākoties ievēro prasību ĢMO saturošus produktus novietot savrup no pārējiem. «Mazajos pārtikas veikalos šādu produktu faktiski nav, tāpēc nav arī atsevišķu plauktu šādu produktu novietošanai. Savukārt lielajos tirdzniecības tīklos lielākoties šī prasība tiek ievērota,» Dienai teica PVD pārstāve Ilze Meistere.
Kukurūza, soja, rapsis, kā arī to produkti - augu eļļas, margarīns u.c. - ir izplatītākie, ko ES ļāvusi tirgot savā teritorijā. Attieksme pret ĢM augu audzēšanu ES teritorijā gan ir daudz konservatīvāka. Vēl nesen ES teritorijā bija ļauts audzēt tikai ĢM kukurūzu. Otrdien zaļā gaisma dota arī kartupeļiem, kas esot lielāki par parastajiem tupeņiem un satur kvalitatīvāku cieti. Tiesa, no pieteikuma iesniegšanas brīža līdz atļaujas saņemšanai pagāja septiņi gadi. Šajā laikā pieprasīta papildu informācija, izvērtēti riski. Secināts, ka ĢM kartupeļu audzēšana nerada draudus cilvēku un dzīvnieku veselībai, kā arī videi. Kā norāda ZM: «Kartupeļi ārpus lauka neizdzīvo, un tiem nav savvaļas partneru, ar kuriem varētu savstarpēji apputeksnēties.» Šāds risks ir ĢM rapsim, kas stāv rindā ES atļaujas saņemšanai. Zinātnieki bažījas, ka rapsis var sakrustoties ar citu savas dzimtas augu, piemēram, pērkoni, un tad sekas vidē var būt neprognozējamas. Aizliegt audzēt ĢM augus valstiskā līmenī Latvija nedrīkst, šādas tiesības ir dotas vienīgi pašvadībām savā teritorijā.