Gribu iebilst pats pret saviem vārdiem piektdienas Dienā, ka Korāns nenosakot, kā «sievietei jāģērbjas». Nosaka gan - kam ir pie rokas kāds no tulkojumiem, pārliecinieties, ko teic 33. sūras «Sabiedrojušies» 59. zīme (pants). Mans lasījums: «Ak, pravieti! Saki savām sievām un meitām, un ticīgo sievietēm, lai tās apmetni pastiepj uz leju - tā drošāk, ka pazīs viņas un neuzmāksies viņām.»
24. sūra «Gaisma» 31. zīmē pieteic ticīgajām valšķīgi netērpties un šķelmīgi negrozīties ļaudīs. Tām būs staigāt nodurtu skatienu, sargāt savu klēpi, aizklāt azoti ar lakatu, slēpt «savas rotas» vai, citā lasījumā, «savas [miesas] krāšņumus» vīriešiem, izņemot vien «savus vīrus vai savus tēvus, vai vīrutēvus, vai savus dēlus, vai savu vīru dēlus, vai savus brāļus, vai savu brāļu dēlus, vai savu māsu dēlus, [...] vai vīriešu kārtas kalpus, kam nevajagas, vai bērnus, kas vēl nezina sievu kailuma.» Toties lieguma atsegt vaigu gan Korānā nav! To piecerējuši klāt vēlāku laikmetu morālisti. Kad norādu saviem konservatīvajiem draugiem uz šo «neatbilstību», atbilde skan: ak, netikli! Vai neapzinies, ka nav nekā krāšņāka un pavedinošāka par jaunas sievas vaigu?!
Vēl gribas iebilst pret Dienas viedokli, ka Turcijā esot skaudri aizliegts tērpties hidžābā vai nikābā. Stambulas ielās ikviens būs redzējis meitenes, kam no melnām drānām ārā vien spulgu acu pāris - parasti tikpat tikumīgi tērptu vecāku dāmu pavadonībā. Bet ierēdnēm, studentēm, skolniecēm darba un mācību vietās noliegts pat laucinieciskais lakatiņš, mums zināmā vārdā saukts par «turbānu». Aizeju uz Teoloģijas fakultāti - studentes pa virsu turbānam uzmaukušas vēl vecmammu jaunības hūtītes, jo citādi sargs nelaiž pa vārtiem iekšā. Parlamenta liberāli islāmiskā pozīcija - «Baltā» jeb Taisnīguma un attīstības partija mēģina likumu mainīt - līdz šim nesekmīgi. Nupat piezvanīju universitātes pasniedzējam: šogad tomēr jau «peles danco pa galdu», studentes tekalē turbānos, zināms, centrālās valsts iestādēs ko tādu nepieļauj, bet lauku municipalitātēs - tērpies kā gribi!
Uldis Bērziņš
Izrāde «Melnais piens» - vai ierīkot rezervātu īstajos laukos?
«Latvieša īstā identitāte ir lauki.» «Kad pēdējā latviešu vecmāmiņa būs atdevusi savu pēdējo govi, īstā Latvija būs aizgājusi pagātnē.»
Kā spēj noteikt latvieša «īsto identitāti» kosmopolīts Alvis Hermanis ar savu komandu, paši būdami pilsētnieki? Kuros Latvijas pastāvēšanas laikos Latviju laukos pārstāvējušas «vecmāmiņas ar govīm»? Ja «īstā Latvija» ir tas, ko divos gados saredzējušas JRT aktrises, tai pēdējais laiks aiziet pagātnē. Laukos puse cilvēku esot nodzērušies. Varbūt arī laukos nosaukt dzeršanu par bohēmu kā lielpilsētā, tad viss būs kārtībā. Pagaidām arī jauno bohēmiešu skaits pilsētās 1. septembrī pārspēj laukus.
Varbūt A.Hermanim palūgt Putinu, Sarkozī un Merkeli sponsorēt rezervāta ierīkošanu Latvijas laukos, tā saglābjot «īsto Latviju». Novietot tur vecmāmiņas ar govīm, kādu vectētiņu, lai sanāk latviešu mīlestība. Kādu bariņu jaunselekcionēto slaistu, kuri saucas «bezdarbnieki». Vēl kādu dziednieci, kur pie lielā galda sēdētu tādi svētlaimīgi debili ģīmji, kādus neredzēja pie Zilākalna Martas.
Ļoti priecājos, ka Latvijas lauki dzīvo un aug, nemaz neskumstot par to, ka nav «īstie lauki īstā Latvijā».
L. Valtere, vecmāmiņa no laukiem (bez govs)