Opozīcija atbalstīs
Nelaimīgā kārtā XX gs. 80. gados veiktā jumta nomaiņa nodarījusi vairāk ļauna nekā laba, jo dēļi piesūcināti ar nezināmu šķidrumu, kam bija jānodrošina aizsardzība pret degšanu, taču, kondensējoties mitrumam, veidojas skābe, kas koku saēd, pastāstīja Doma pārvaldes valdes loceklis Kaspars Upītis un piebilda: «Mēs netirgojamies ar pašvaldību, bet dabūjām šo ēku tik sliktā stāvoklī, ka vieni ar restaurāciju netiekam galā.» Aprēķināts, ka visiem nepieciešamajiem darbiem vajadzētu vismaz Ls 30 milj.
Doms ir vienīgā sakrālā celtne, kas var saņemt pašvaldības finansējumu, jo tas paredzēts Doma baznīcas un klostera ansambļa likumā, atzīst N. Ušakovs. Ja pie pašvaldības vērstos citu baznīcu pārstāvji, rosinot piešķirt naudu ēku remontam, viņiem, visticamāk, tiktu atteikts. Taču Doms kā nozīmīgs vēstures piemineklis un tūrisma objekts Rīgai šķiet nozīmīgs, bet valsts naudu Doma restaurācijai nepiešķir.
Tagad rasts risinājums - divus miljonus latu iespējams dabūt no ES fondiem, bet līdzfinansējumam nepieciešamos otrus divus, kas jāiegulda pašam Domam, piešķirs RD. Par šiem līdzekļiem līdz 2014. gadam nomainīs baznīcas jumtus, remontēs vidusjomu un sānu jomas, daļēji arī fasādi. Plānots arī remontēt ķirmju sagrauzto ērģeļu prospektu, kapitulzāli un nodrošināt vides pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti. N.Ušakovs publiski apsolīja, ka Ls 500 000 tiks piešķirti jau no šā gada budžeta, kura grozījumus pieņems novembrī, bet Ls 1,5 milj. iekļaus nākamā gada budžetā. «Būtu jauki, ja atbalsts būtu no valsts budžeta, ja vienu miljonu dotu valsts, otru RD,» saka vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC), pasūkstoties arī par to, ka vairs nepastāv valsts finansēta sakrālā tūrisma programma, kas pēc LPP ierosinājuma tika iedzīvināta 2004. gadā.
Kultūras ministrija Dienai atsūtītajā atbildē gan norāda, ka valsts finansējums Doma baznīcas restaurācijai un uzturēšanai pastāvīgi ir piešķirts kopš 1997.gada un kopējais piešķirto līdzekļu apjoms ir Ls 1,6 milj., to skaitā gan ēkas uzturēšanas izdevumiem, gan ugunsdrošības pasākumiem, jumta un torņa remontam un restaurācijai, arī baznīcas zvanu remontam. Vēl Ls 180 900 piešķirti no privatizācijas līdzekļiem.
Naudas piešķiršanu gatava atbalstīt arī opozīcija - Pilsoniskā savienība un Jaunais laiks, taču par summām runāts nav, atzīst deputāte Baiba Brigmane (JL): «Mēs jau iepriekšējā sasaukumā to rosinājām, bet ir jābūt finansēšanas grafikam atbilstoši darbiem, kurus plānots veikt. Šobrīd tiek runāts tipiskā Šlesera stilā - viens miljons, divi miljoni, viņš jau citādi nedomā. Un esmu pārliecināta - ja nebūtu priekšvēlēšanu laika, domes pozīcija nekādu naudu nepiešķirtu.»
Retoriku pieklusina
RD delegācijas viesošanās Domā ar ērģeļu skaņām un savstarpējiem komplimentiem ļoti atšķiras no diskusiju gaisotnes par blakus esošās Sv. Pētera baznīcas nākotni, jo likumprojekts par šo baznīcu, kurā īpašumtiesības tiktu piešķirtas LELB, ir iestrēdzis Saeimā, un neoficiāli tiek pieļauts, ka līdz vēlēšanām to diez vai kustinās.
LELB publiskajā telpā ir pieklusinājusi retoriku un Doma un Pētera baznīcu jautājumus savstarpēji nesaista. Arī B. Brigmane ir pamanījusi, ka pēdējā laikā Pēterbaznīcas jautājums ir pieklusis, taču nav dzirdējusi, ka tas varētu būt saistīts ar domes piekrišanu Doma remonta finansējumam. «Ar domi mēs meklējam iespēju sadarboties, nevis konfliktēt. No Pēterbaznīcas mēs neatsakāmies un turpinām uzskatīt, ka ne viss, kas tur pašlaik notiek, ir labs gan no saturiskā, gan estētiskā viedokļa,» norāda K. Upītis. Taču RD Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane ar smaidu, bet strikti atbild: «Pēteris paliek Rīgai.» Tiesa, arī šajā baznīcā nāksies ieguldīt visai ievērojamus pašvaldības līdzekļus. Pēterbaznīca kā Rīgas domes īpašums galvenokārt sevi uztur pati no ieņēmumiem par torņa apmeklējumu. Tomēr ilgu laiku tā nebija apdrošināta, un E.Aldermane arī tagad nezināja, vai tas ir izdarīts.