Nāksi līdzi vai paliksi?
Inita Drēziņa ir Coca-Cola mārketinga vadītāja Baltijas valstīs, Artis - žurnālists, meita Elīna mācās skolā, šogad beidza devīto klasi. Ģimenei ir kopīgs vaļasprieks - skriešana. Inita skrējusi ne tikai Rīgas maratonā (šogad stafetē startēja sava uzņēmuma komandā), bet arī Vācijā un Somijā. Viņa smej, ka tagad skrienot pat ātrāk nekā Artis, jo sporto jau no astoņu gadu vecuma - sāka ar rokasbumbu, vēlāk septiņus gadus trenējās florbolā. Inita un Artis apgalvo, ka skriešana ir izaicinājums, sevis pārbaude, lieliska spēja izjust ķermeni.
Pirms trim gadiem Drēziņu ģimene sāka dzīvi jaunajā mājā Ķekavā. Elīnai tika apsolīts - kad apkārt mājai uzcels žogu, tiks iegādāts senilgotais suns. Trijatā ģimene jau izstudēja enciklopēdijas un rokasgrāmatas, sprieda un vērtēja - kādas šķirnes suns būtu vispiemērotākais viņu dzīvesveidam.
Pienāca 2006.gada Vecgada pēcpusdiena. Kaut laiks bija reti riebīgs, Artis nolēma pirms tumsas iestāšanās noskriet ikdienas obligātos desmit kilometrus. Ceļš ierasts, katrs kukurznis pazīstams. Viņš paskrēja garām lielajai vēja izlauztajai eglei, tad pēkšņi apstājās - kaut kas pie egles nebija tā kā vienmēr. Artis atgriezās pie koka un zem tā saknēm ieraudzīja guļam kamolā sarāvušos suni. Atceroties tās dienas notikumus, viņš stāsta: «Es baidos no suņiem, jo, kā jau skrējējs, daudzas reizes esmu sakosts. Tomēr šoreiz man nebija bail. Piegāju sunim un teicu - nu, ko, Džeri, nāksi līdz vai paliksi? Suns piecēlās, izstaipījās un pienāca man klāt. Es pagriezos un skrēju uz mājām. Pie krustcelēm apstājos - ies uz otru pusi vai sekos? Suns sekoja.»
Bija un palika Džeris
Inita turpina Arta atmiņu stāstu: «Kad ieraudzīju Džeri, biju pārliecināta - nebūs dzīvotājs! Izkāmējis, kaklā siksna, sāns sadauzīts, brūci klāja apskretušas asinis. Varēja redzēt, ka ilgi nav ēdis. Man šķita, ka viņš ir vecs suns.» Atradenis paēda vakariņas un aizgāja uz saklāto guļasvietu garāžā.
Nākamajās dienās Inita, Artis un Elīna sēdēja internetā, mēģinādami noskaidrot - varbūt kāds meklē pazudušo draugu? Artis ielika sludinājumu portālā dzīvniekusos.lv un četrās raidstacijās. Neviens neatsaucās. Kad sāka iznākt avīzes, sludinājumi tika ievietoti arī tajās, un notika brīnums. Piezvanīja kāda sieviete no Jelgavas puses. Atrastais esot viņas suns. Dzīvoklī viņa neesot varējusi to turēt, bijis jāizmitina būdā pagalmā. Suns rējis, kaimiņi dusmojušies. Laikam kāds no viņiem četrkājaino sabiedriskās kārtības apdraudētāju nozadzis un aizvedis, jo Ziemassvētku rītā suns vairs nebija atrodams.
Šajā vietā Inita pārtrauc vīra vēstījumu: «Esmu īsta rīdziniece, man nebija nekādas pieredzes ar suņiem, bet es ļoti ātri pieradu pie mūsu jaunā ģimenes locekļa. Kad piezvanīja svešā sieviete, es tā saspiedu rokas pirkstus, ka tie kļuva zili. Vēlējos tikai vienu - kaut Džeris paliktu Ķekavā! Artis bija gatavs atradeni vest atpakaļ pie saimnieces, bet tā lūdzās, lai paturot, jo kaimiņš varot sunim izdarīt kaut ko vēl sliktāku. Es ar Arti saskatījos. Abi sapratām, ka Džeris nebrauks projām.» Artis piebilst: «Atvadoties pajautāju kundzei, kā sauc viņas suni. Izrādās - Džeris, esot pusgadu vecs!»
Dzīvo bez depresijas
Kad kļuva skaidrs, ka Džeris paliks Drēziņu mājās uz visiem laikiem, ģimene skriešus metās uz zooveikalu. Jaunatnācējam tika iegādāts pilns pūriņš, lepnu suņu būdu ieskaitot. Starp citu, suns ne reizi nav to izmantojis. Mājā viņš arī ienāk tikai tad, kad ārā ir negaiss ar pērkonu, vislabprātāk guļ pie ieejas, bet, kad ziemā temperatūra nokrīt zem - 20 grādiem, negribīgi pavada nakti garāžā.
Drēziņi apzinājās, ka paņemt suni no ielas ir risks. Dienā, kad Rīgā viesojās ASV prezidents Bušs, viņi no patversmes paņēma kaķeni Mildu. Džerim mājās ienākot, baidījās - kā abi sadzīvos? Artis skaidro - neplēšas, bet lieli draugi nav, katrs staigā savus ceļus. Toties Džeris ir pierādījis, ka viņu pie Drēziņiem atsūtīja kāds augstāks spēks. Inita skaidro: «Mūsmāju apkārtnē vasarā ir labi, bet ziemā jau ap četriem pēcpusdienā tumšs kā akā. Drošības apsvērumu dēļ vienai skriet kļūst bailīgi. Tagad gan ziemā, gan vasarā skrienu kopā ar Džeri. Mums katram ir savs sporta ekipējums. Tumšā laikā man, Artim un Elīnai ir spuldzīte pie cepures un atstarotājs pie sporta tērpa, Džerim - atstarotājs. Viņš vienmēr skrien saitē.» Drēziņi tēlaini stāsta, ka Džeris ir ļoti lepns par savu misiju. Asti pacēlis un ausis saspicējis, viņš skrien, neveltot ne mazāko uzmanību vankšķētājiem, kas aiz katra žoga uzskata par savu pienākumu četrkājaino maratonistu apriet.
Kādi ir suņa sportiskie panākumi? Artis lepni komentē: «Džeris skrien divas vai trīs reizes nedēļā. Viņa lielākais sasniegums ir pusmaratons, tas ir 21 kilometrs, ar nelielām pauzēm, protams. Džerim patīk peldēties. Distances laikā ļauju viņam piecas sešas reizes iekrist grāvī. Lielā karstumā un lielā aukstumā viņš gan paliek mājās.»
Inita sirsnīgi smejas: «Tas ir visgrūtākais! Tikko Džeris caur durvju stiklu pamana, ka velkam mugurā sporta tērpus, viņš rej tik ilgi, ka jāņem vien līdzi. Ja tomēr savu nepanāk, pavada skrējēju ar skumīgu skatienu un nolaistu asti.» Artis piebilst: «Ja Džerim nesanāk ilgāku laiku skriet, viņu pārņem viegla depresija.»