Daudzviet varas institūcijas par efektīvu prevencijas metodi uzskata iedzīvotāju brīdināšanu. Piemēram, Tallinas vecpilsētā teju uz katras ielas redzami brīdinājumi par risku sastapties ar laupītājiem, kas izrauj no rokām somas. Londonas metro ik pēc pāris minūtēm skan aicinājums neatstāt savas personiskās mantas bez pieskatīšanas. Austrijas galvaspilsētā Vīnē tūristi tiek brīdināti, ka Karlsplatz metrostacijas apkaimē mēdz pulcēties narkomāni un narkotiku tirgoņi. Tāpēc šī apkārtne dāsni aprīkota ar videonovērošanas kamerām un policija tai pievērš pastiprinātu uzmanību.
Tajā pašā laikā Rīgā teju katru nedēļu tiek ziņots par piekautiem, ar klofelīnu «pacienātiem» un aplaupītiem tūristiem, bet pat tūristu visai iecienītā portāla www.rigathisweek.lv sadaļā par naktsdzīvi brīdinājumi, ka uzdzīvei Rīgā var būt arī negatīvas sekas, gandrīz ar uguni jāmeklē. Vienīgā vieta Rīgā, kur manīti vairākās valodās rakstīti brīdinājumi sargāt somas un makus, šķiet, ir Rīgas Centrāltirgus.
No šāda viedokļa ideja par publiskas noziegumu kartes izveidošanu šķiet apsveicama, un šķiet pat pārsteidzoši, ka tāda radusies tikai tagad. Ja šāda karte tiks izveidota, jārēķinās, ka tas nav vienreizējs pasākums un to nedrīkst noslēpt kādas oficiālas mājaslapas dzīlēs. Tai jātiek regulāri atjaunotai atbilstoši aktuālākajai informācijai par kriminogēno situāciju un jābūt pieejamai ne tikai latviešu, bet arī angļu, vācu un krievu valodā, turklāt ne tikai internetā, bet, vēlams, arī viesnīcās.