«Saknītes ir sākumskolā, augļi ir vidusskolā,» stāsta direktores vietniece Jeļena Vediščeva. Ar «augļiem» iepazinās arī Diena, jo divpadsmitklasnieki latviski runā teju bez aizķeršanās. Tomēr viņi neatbalsta iespēju pāriet uz mācībām tikai latviešu valodā, jo, viņuprāt, pašreizējā izglītības programma ir gana laba. J.Vediščeva uzskata - uzspiežot mācības vienā valodā, tiks kavēta cittautiešu integrācija. To apstiprina arī skolnieces Aleksandras teiktais: «Krievi to uzskatītu par diskrimināciju. Man ir paziņas, kas saceltos pret latviešiem.» Viņas skolasbiedrs Aleksejs pieļauj - ja arī tiek pastiprināta latviešu valodas apguve, to varētu darīt pakāpeniski, piemēram, paredzot, ka 5.klasē 20% priekšmetu jāmāca latviešu valodā, un katru gadu proporciju palielinot.
Skolā vairākus priekšmetus latviski var apgūt jau pamatskolā: no 1.klases - sportu, vizuālo mākslu un mūziku, no 5.klases - sociālās zinības, no 7.klases - bioloģiju un ģeogrāfiju. Skolēniem tas palīdzējis mācīties vidusskolā. «Ar saprašanu nebija problēmu, ar runāšanu ar skolotājiem - mazliet,» stāsta divpadsmitklasniece Marija. Tomēr viņas skolasbiedrene Jekaterina, kura iepriekš mācījusies citā skolā, atminas, ka reizēm skolēniem kādu terminu zināšana latviešu valodā neesot nozīmējusi arī tā jēgas saprašanu. Ierasti sarežģītākos priekšmetus Rīgas 40.vidusskolā mācot krievu valodā. Fizikas skolotājs Mihails Golubevs stāsta, ka strādājis arī citās mazākumtautību skolās, kur fizika mācīta latviski, un tas negatīvi atsaucies uz skolēnu sekmēm. Skolotāji, kuri bērniem savus priekšmetus māca latviski, atzīst, ka bez grūtībām neiztikt. Piemēram, vēsturē atsevišķus vārdus pat vārdnīcās nevarot atrast. Tomēr kopumā ir tikai aptuveni 10% bērnu, ar kuriem īpaši jāpiestrādā slikto valodas zināšanas dēļ, saka bioloģijas skolotāja Marika Kuciņa. G.Jefremova uzskata, ka valsts valodas apguves jautājumu var risināt, paredzot mazākumtautību skolēniem vēl divas papildu latviešu valodas stundas nedēļā.