Pēdējā desmitgadē ledus halles «saauga» strauji. Pēc Ē.Miļūna, kurš vada arī Latvijas Ledus haļļu asociāciju, teiktā, pašlaik Latvijā ir 14 tādu ledus haļļu, kurās bērni var trenēties hokejā vai daiļslidošanā. Plānots celt vēl dažas, bet šis process ir iestrēdzis, turklāt jau uzceltās ar mokām turas virs ūdens. Aizkraukles ledus halles darbības apstādināšana bija pirmais signāls, ka krīzes laiku halles var arī nepārciest. Tās īpašnieks Juris Garda stāsta, ka halle uz laiku ir slēgta, ledus šoruden nav uzliets un daļai iekārtu tiekot meklēti pircēji, taču vēl neesot zudusi pēdējā cerība labākos laikos to reanimēt. Ogres ledus halles īpašnieks lūdz to pārņemt pašvaldībai. Tās nebūs «pēdējās bezdelīgas», prognozē Ē.Miļūns, jo lielās grūtībās ir vēl citas halles ne tikai mazākajās pašvaldībās, bet arī Rīgā. Piemēram, Volvo ledus halle un Akadēmijas ledus halle tagad pusi dienas esot tukšas, lai gan šo laiku varētu lietderīgi izmantot skolēnu apmācībai slidošanā. Sporta haļļu vadītāji Dienai norāda uz ienākumu sarukumu par pusi - ja arī iepriekš tas nav bijis pelnošs bizness, tad pēdējos mēnešus vairs neesot iespējas noslēgt «pa nullēm».
Vienīgā iespēja, kā hallei izdzīvot, ir pašvaldības atbalsts. Jelgavas ledus halles direktors Armands Ozollapa stāsta, ka domei pieder 35% viņa vadītās halles īpašumdaļu, pašvaldība arī īrējot ledu tās sporta skolai, kas palīdzot izdzīvot. Bez pašvaldību atbalsta «tas ir laika jautājums, līdz halles pazudīs», ir pārliecināts A.Ozollapa. To pierāda Aizkraukles gadījums - kamēr pašvaldība varēja pirkt ledus laiku skolēniem, viss bija kārtībā, taču no 2009.gada hallei vairs netiek piešķirts ne santīma. «Tas ir skumji,» saka novada domes priekšsēža vietnieks Leons Līdums (TP), tomēr pašvaldībai neesot naudas, lai to glābtu. Kā būs Ogrē, nav skaidrs. Lēmēji mēģināšot rast kādu risinājumu, lai varētu kooperēties vairāki Ogres rajonā ietilpstošie novadi, jo vienam Ogres novadam tā būtu ļoti smaga nasta.
Viena no iespējām, kā pašvaldības varētu palīdzēt hallēm, ir ledus laika apmaksāšana skolēniem. Akadēmijas ledus halles valdes locekle Ieva Zariņa stāsta, ka ir arī citas iespējas, piemēram, pašvaldībai segt halles elektrības izmaksas, kas, pēc visu haļļu vadītāju teiktā, ir lielākais izmaksu postenis, par to pretī saņemot iespēju bērniem slidot par velti. Rīgas domes Izglītības, jaunatnes lietu un sporta komitejas priekšsēde Eiženija Aldermane (LPP/LC) šādu iespēju vērtē kā mazticamu, taču atbildīgais departaments to izvērtēšot. Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks sporta jautājumos Guntis Apīnis norāda, ka par situāciju, kādā nonākušas ledus halles, lielā mērā ir atbildīgi to īpašnieki, jo, halles ceļot, bija jādomā, kā tās piepildīt.
Kādu nākotni tas sola hokejam? «Tie, kas varēs atļauties, atradīs, kā ar to nodarboties. Ja starp tiem gadīsies perspektīvi [hokejisti], tad arī kaut kas būs,» pieļauj Ē.Miļūns. Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Kirovs Lipmans norāda: viņš negribētu, ka hokejs Latvijā nomirst, taču, lai tas nenotiktu, jānāk talkā arī valstij. Šogad valsts dotācijā LHF bāzu īrei piešķīrusi 13 000 latu un finansiāli atbalsta Liepājas ledus halli - tā arī ir visa palīdzība, ko pašreizējās finanšu iespējas ļauj sniegt, izriet no Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāves Daces Jansones-Klasiņas teiktā.