Formāli algas netiks palielinātas, jo likums šobrīd to aizliedz, bet mums ir metodes, kā stimulēt godprātīgus strādājošos. Ir rīkojums uz nenokomplektēto kadru rēķina veikt piemaksas priekšzīmīgiem darbiniekiem. Arī par tūlītēju darbinieku atlaišanu, kas pārkāpuši likumu vai noteikto disciplīnu. Neaizpildot šīs vakances varēsim veikt piemaksas godprātīgiem darba darītājiem.
Iepriekš bija vērojama nepieņemama prakse, ka piemaksas, piemēram, par organizētās noziedzības apkarošanu, saņem policijas rajona priekšnieks un kārtības policijas priekšnieks, kuru tiešie pienākumi nav ar to saistīti. Savukārt operatīvais darbinieks, kurš ar to nodarbojas ikdienā, saņēmis niecīgu piemaksu. Es turpmāk pati katru mēnesi šīs piemaksas kontrolēšu, un tas tiks novērsts.
Ar Bauskas rajona tiesas spriedumu darbā atjaunota policijas reģionālās reformas dēļ no darba atlaistā Līga Āboliņa. Vai ir apkopota informācija par citām līdzīgām prasībām par atjaunošanu darbā Valsts policijā (VP) un atlaišanas dēļ ieturēto algu atmaksu?
Domāju, ka ne. Reģionos, kur pati vai VP priekšnieks nav varējis būt klāt, ir gadījumi, ka darbinieki tikuši atlaisti nepamatoti, lai pasargātu priekšniecībai pietuvinātos, bet šādus gadījumus mēs katru atsevišķi pārbaudām un novēršam. Informācija par tādiem gadījumiem pienāk.
Kā varēja notikt, ka ar tieslietām saistītā ministrijā neparedzēja juridisko niansi starp iestādes reorganizāciju un likvidāciju, uz kuras pamata L.Āboliņa tika atjaunota darbā?
Palaikam šādi gadījumi izbrīna arī mani. Konkrēto reorganizāciju, ko sākumā bija paredzēts veikt pāris gados, nācās veikt divos mēnešos, tāpēc acīmredzot gadījies arī attiecīgais pārpratums. Ne visi iekšlietu sistēmas darbinieki ir augsti izglītoti tieslietās, tāpēc problēmas gadās, sevišķi reģionos, un strauju reformu apstākļos ne visam juristi spējuši izsekot līdzi.
Visumā kopš 1.septembra ieviestā reforma ir veiksmīga, lai gan visus plusus un mīnusus apzināsimies tikai ar laiku, jo dažas pārmaiņas aizvien tiek ieviestas - optimālāka datorizēta grāmatvedība un dežūrdaļu nodrošinājums, lai formalitātes varētu veikt internetā, nevis ar dokumentu apriti un tamlīdzīgi.
Pagājušā gada beigās policijā bija vairāki simti vakanču. Vai tas nav mazinājis iedzīvotāju iespējas laikus saņemt policijas palīdzību?
Gada beigās bija arī «melnā josla», kad cits pēc cita policijas darbinieki tika pieķerti likumpārkāpumos un pienākumu nepildīšanā, un šos darbiniekus nācās atlaist. Tāpēc es teiktu, ka, ja mēs ar nenokomplektētajiem kadriem kopš pagājušā gada 1.septembra kopumā esam varējuši veikt savu darbu labi un tai pašā laikā ir bijuši policisti, kas varēja atļauties nodarboties ar visu ko, bet ne ar pienākumu veikšanu, tas acīmredzot liecina, ka policijas noslogojums nav pārlieku liels. Tāpēc nenokomplektētās apmēram 300 štata vietas aizpildītas netiks un iegūtie līdzekļi novirzīti to policistu atlīdzībai, kuri grib strādāt.
Policista atalgojums nav tik mazs, lai tāpēc vien darbu pamestu. Pati mazākā alga, sākot darbu, tiešām ir 250 latu, bet tai klāt nāk 50 latu uzturnaudas, arī piemaksa par dienesta pakāpi un citas piemaksas līdz 150 latiem. Piemēram, Ventspils iecirknī nesen mazākā kopējā atlīdzība bija 350 latu, bet lielākā - 780.
Aktuāli drīzāk ir prasīt, lai policisti par saņemto atalgojumu un nomaksātajiem nodokļiem tiešām strādātu. Salīdzinot ar Igauniju, kur ir 3500 policistu vien uz nedaudz mazāku iedzīvotāju skaitu, mums ir 7000 policistu. Latvijā uzticības reitings policijai ir apmēram 52%, Igaunijā - 90%. Mans uzskats ir tāds, ka tas, kurš negrib strādāt, nestrādās ne par kādu naudu. No tādiem pakāpeniski mēģināsim atbrīvoties, bet finansiāli motivēsim godprātīgos. Tas ir piedodami, kas atklājās gada beigās, kad iedzīvotāji sūdzējās par policistiem, kas uz izsaukumiem reaģēja apmēram tā: man nemaksā, un es nestrādāšu. Mums ir pietiekama tiesiskā bāze, lai no šādiem darbiniekiem atbrīvotos.
Pašlaik uzsvars ir uz policijas darba kvalitātes celšanu. Šogad, sevišķi Rīgā, esmu ieplānojusi novērst situāciju, ka ceļu policisti praktiski nodarbojas tikai ar sodīšanu, nevis ar vispārējās kārtības nodrošināšanu ielās. Tam būs nepieciešama apmācība Policijas koledžā noziedzības apkarošanas un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas pamatprasmēs un papildināti darba pienākumi. Tas notiks jau tuvākajos mēnešos, un nevarēs vairs būt situācija, ka uz ielas kādu sit vai notiek citas nekārtības, bet Ceļu policija pabrauc garām. Turpmāk šādos gadījumos iejaukties būs viņu pienākums, un, cerams, arī iedzīvotāju uztverē policists pamazām no sodītāja kļūs par palīgu.
Rīgā pašlaik ir nenormāla situācija arī tādā ziņā, ka satiksmi uzrauga un organizē sešas dažādas instances policijas ietvaros. Manuprāt, pietiktu ar vienu. Konkrētāk to varēs pateikt pēc pilnīga funkciju audita.
Kāda ir situācija policistu apmācībā pēc Policijas akadēmijas slēgšanas un studentu pāriešanas uz Latvijas Universitāti?
Iekšlietu ministrija šim mācību gadam universitātei ir pārskaitījusi apmēram 270 tūkstošus latu, lai saglabātu pārgājušo studentu budžeta vietas. Salīdzinājumam - Policijas akadēmija izmaksāja no 2,5 līdz 4,5 miljoniem latu gadā. Visas mūs interesējošās studiju programmas ir akreditētas, un no šīs reformas mēs noteikti esam ieguvēji. Vajadzības gadījumā par ietaupīto naudu mēs tagad kādu varam aizsūtīt mācīties kaut vai uz FIB akadēmiju ASV. Policijas akadēmijā notiekošais diemžēl vairāk atgādināja šaura cilvēku loka strādāšanu pašiem sev. Pašlaik aizvien juristus sagatavo 18 Latvijas augstskolās; Policijas akadēmija bija deviņpadsmitā. Tagad varam arī nopietnāk pievērsties Policijas koledžas akreditēšanai otrā līmeņa augstākajai izglītībai. Tur policisti varēs mācīties no dažiem mēnešiem patrulēšanas un konvojēšanas pamatprasmju apguvei līdz pat augstākajai izglītībai.
Savulaik, vērtējot Iekšlietu ministrijas darbības stratēģiju 2007.-2009.gadam, pētnieki atzinuši, ka «būtiska uzmanība jāpievērš policijas attīstības procesam demokrātiskas policijas virzienā, no represīvas iestādes kļūstot par pakalpojuma sniedzējas institūciju». Vai pēdējos gados policija ir tuvinājusies šim mērķim?
Represīva struktūra mēs esam un būsim, tomēr arī pakalpojumu sadaļa policijas darbā tiek palielināta. Es nopietni strādāju tieši pie servisa funkcijas attīstības, lai iedzīvotājs, kas nomaksājis nodokļus un uztur policiju, uztvertu policistu nevis kā tādu, kas tikai stāv slēpnī ar radaru, bet kā tādu, kuram var palūgt arī palīdzību.
«Melnā josla» gada beigās acīmredzot nebija tikai negadījums, bet objektīvi krājusies situācija. Labums tāds, ka tā pamudināja uz skarbiem, bet nepieciešamiem lēmumiem.
Kā risinās izmeklēšana par iebrukumu Neatkarīgās Rīta Avīzes redakcijā? Vai tiek uzturēta versija par uzbrukuma saistību ar vēršanos pret preses brīvību?
Jebkas, kas tiek vērsts pret vienu avīzi, ir uzskatāms par uzbrukumu medijiem. Krimināllieta ierosināta par zādzību, tomēr tā nav pamatversija. Tiek pieļauts, ka tas varētu būt kaut kas daudz nopietnāks par vienkāršu ielaušanos. Es katru dienu tieku informēta par šīs izmeklēšanas gaitu, un pašlaik savāktie pierādījumi, manuprāt, liek domāt, ka mēs varēsim atrast tos, kas to izdarīja, un noskaidrot arī motīvus.
Somijā nesen notika vērienīga šaudīšanās publiskā vietā ar virkni slepkavību un paša šāvēja pašnāvību. Cik liela iespējamība šādiem negadījumiem ir Latvijā?
Latvijā šaujamieroča iegūšanas procedūra ir pietiekami nopietna un emocionāli un psihiski nestabiliem cilvēkiem šaujamieroči nav pieejami. Precīzi ir noteiktas arī atkārtotās pārbaudes, un policija pārbauda ieroču glabāšanu.
Vai tas nozīmē, ka tiek kontrolētas ieroču īpašnieku dzīvesvietas?
Jā. Ieroča turētājam jārēķinās, ka viņa rajona policijas darbinieks ieradīsies viņa mājvietā un palūgs uzrādīt glabāšanas seifu un ieroci. Tā kā arī man ir ierocis, esmu piedzīvojusi, ka iecirkņa inspektors lūdz parādīt, vai tas tiek glabāts atbilstīgi likumam.