Cietušā zēna vecāki ir vērsušies Jelgavas policijā ar lūgumu izvērtēt šo Jelgavas 4.pamatskolas 5.klasē notikušo gadījumu.
Lai arī šādu prettiesisku naudas pieprasīšanu krimināltiesībās sauc par smagu noziegumu - izspiešanu - un par to paredz bargu atbildību, apsūdzētajam zēnam vēl nav 14 gadu un pie kriminālatbildības viņu nesauks.
«Labi, ka tā. Viņam ir jāmāca atbildība par savu rīcību, nevis jāmēģina pēc iespējas bargāk sodīt,» uzskata krimināltiesību speciāliste Ilona Kronberga.
Maksāja par pīpēšanu
Jelgavas 4.pamatskolas direktore Agita Lundberga Dienai stāsta, ka pirmais reketa gadījums esot noticis septembrī, kad ceļā no skolas uz mājām vairāki zēni nolēmuši uzpīpēt. «Uz visiem bija viena vai divas cigaretes, katrs ievilka tikai pāris dūmu, bet K. piedraudēja diviem zēniem, ka izstāstīšot klases audzinātājiem un vecākiem par pīpēšanu, ja viņi nesamaksās pārējiem.» A.Lundberga uzsvēra, ka nekāda vardarbība nav notikusi, ir bijuši tikai mutiski draudi. Naudas ņemšanā un tērēšanā bez K. esot piedalījušies vēl divi zēni, kuri piedalījušies liktenīgajā uzpīpēšanā.
R. tētis gan uzskata, ka vardarbība ir notikusi. «Izspiedēji trijatā regulāri sita R. un pieprasīja naudu. Viņš meloja vecākiem un slēpa situāciju no draugiem, jo ir iebiedēts.» Viņš aprēķinājis, ka no viņa dēla kopš septembra ir izspiesti aptuveni 300 latu. Pēdējā laikā zēns izvairījies no skolas, aizbildinājies ar sliktu pašsajūtu.
«Domājām, ka biežās galvassāpes saistītas ar deguna dobuma iekaisumu, taču to parādīs ekspertīze, visticamāk, tas saistīts ar regulāru fizisku vardarbību skolā,» neslēpa tēvs. Tagad ar abiem cietušajiem strādājot psihologs.
K. ir vecāks par pārējiem klasesbiedriem, jo ir palicis uz otru gadu. Problēmas ar sekmēm un klaiņošanu viņam bijušas arī iepriekš, taču riska uzskaitē policijā viņš neesot.
Nevienam neteica
Pedagogi skolā visvairāk ir pārsteigti par to, cik abi cietušie zēni nav uzticējušies viņiem, vecākiem un pat draugiem. «Es vēl varētu saprast par pieaugušajiem, bet neviens no draugiem klasē arī nezināja,» savu pārsteigumu neslēpj klases audzinātāja Vita Skrastiņa.
Pats naudas izspiedējs patlaban esot izmisumā. «Viņš man neko jēdzīgu šobrīd nevar pateikt. Caurām dienām raud,» Dienai saka viņa mamma un norāda, ka izspiešanā bijuši iesaistīti septiņi bērni un ka K. nav vienīgais.
Lai arī skolas pedagogi notikušajā lielā mērā vaino bērnu vecākus, kuru attiecībās ar atvasēm pietrūkst atklātuma, V.Skrastiņa atzīst, ka K. mammas rīcība, aizstāvot dēlu, ir saprotama: «Viņa ir vienīgā apgādniece ģimenē. Ja dienā nopelna divus latus, tad vienu noteikti ardos K. Viņa mīl savu bērnu tādu, kāds viņš ir, un visu piedod viņam.»
Probācijas dienesta vadītājs Aleksandrs Dementjevs norāda, ka šajā gadījumā labākais sods un risinājums esot izlīgums. «Pie mums šī procedūra ir ieviesta nesen, taču citās pasaules valstīs tā darbojas ļoti efektīvi,» min A.Dementjevs. Izlīgums nesaistās tikai ar zaudējuma atlīdzināšanu. Tas ir vairāku stundu dialogs, meklējot problēmas cēloņus un risinājumus starp bērniem, vecākiem un pieaicinātiem probācijas dienesta speciālistiem.