Rezolūciju nolemts nosūtīt Saeimai, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (RAPLM) un Rojas novada domei, lūdzot šīs instances atbalstīt mērsradzniekus un pieņemt viņu vēlmei atbilstošus pozitīvus lēmumus. Tautas sapulcē piedalījās arī no Rojas pagasta novada domē ievēlētie deputāti, to skaitā novada domes priekšsēdētājs Jānis Žoluds.
Liela konkurence
«Labāk dzīvot atsevišķi kā labiem kaimiņiem, nevis atrasties zem vienas varas cepures un mūžīgi strīdēties,» argumentējot atdalīšanās lietderīgumu un atgādinot, ka apvienošanās novadā notikusi, neprasot viņu piekrišanu, un faktiski veikta piespiedu kārtā, teica kāds sapulces dalībnieks. Cits atcerējās, ka starp abiem senajiem zvejniekciemiem vienmēr pastāvējusi un joprojām ir attīstību stimulējoša konkurence un patstāvība to tikai sekmē. Vētrainus aplausus izpelnījās viņa vārdi, ka vienīgais, par ko Mērsrags un Roja varētu vienoties, būtu kopīgas kapsētas veidošana kaut kur pa vidu starp abiem, jo tikai tajā šerpie Kurzemes piekrastes zvejnieki un viņu pēcteči, iespējams, nemēģinātu sacensties un strīdēties.
«Mīna ar laika degli ir ielikta jau pašā novada nosaukumā - lepnie mērsradznieki nekad nebūs mierā, ka viņiem jāiet nevis zem sava, bet Rojas novada karoga,» vēl vienu emocionālu aspektu atklāja debates. Taču par labu vēlmei atdalīties, protams, tika minēti arī racionāli argumenti.
Aptuveni pirms pusotra gada izveidotā Rojas novada teritorija ir 309,5 kvadrātkilometri, iedzīvotāju skaits sasniedz 6400. No šīs platības un iedzīvotāju daudzuma apmēram tikai trešā daļa ir Mērsraga pagastā, tāpēc no 15 deputātu vietām mērsradznieki novada domē ieguvuši tikai sešas vietas. Tas, uzskata Mērsraga ļaudis, no Rojas ievēlētajam vairākumam ļauj pieņemt šai teritorijai labvēlīgākus lēmumus, kaut gan ekonomiski attīstītāks un pelnošāks, viņuprāt, ir Mērsrags. Mērsradznieku nopēlumu izpelnījusies arī kārtība, kādā šogad abiem ciemiem tikušas sadalītas zvejas licences. Ciema ļaudis neapmierināti arī ar novada administrācijas attieksmi pret viņu vidusskolas un pirmsskolas bērnu iestādes vajadzībām - savas pašvaldības laikā saimniekošana veikusies daudz labāk.
Circene sola respektēt
Atdalīšanās iniciatīvas grupa, kuru vada Mērsraga vidusskolas darbinieks Jānis Nikitovs, pagājušā gada beigās savāca ap 500 to mērsradznieku parakstu, kuri gribētu panākt izstāšanos no Rojas novada un veidot Mērsraga novadu agrākā pagasta robežās. Iedzīvotāju vēlme tika darīta zināma sešiem no šīs teritorijas Rojas novada domē ievēlētajiem deputātiem, pieprasot veikt ar atdalīšanos saistītās likumā paredzētās formalitātes. Nākamais posms bija sestdien notikusī tautas sapulce. Tautas sapulcē piedalījās no Kurzemes ievēlētā Saeimas deputāte Ingrīda Circene (JL). Neprognozējot mērsradznieku prasības juridiskos rezultātus, jo vēlme izstāties no jaunizveidota novada Latvijā tiek izteikta pirmo reizi, viņa pauda atzinību Mērsragu pārstāvošajiem deputātiem, ka tautas kalpi ir sadzirdējuši un atbalsta savu vēlētāju vēlmi saimniekot patstāvīgi. Viņa no savas puses apsolīja darīt visu iespējamo, lai mērsradznieku prasības tiktu respektētas.