Pat cūku gripu latvietis zemapziņā gaida ne tikai ar bažām, bet arī ar cerību, ka no tās vismaz kļūs siltāk. Nevar izslēgt varbūtību, ka šogad no Latvijas uz ārzemēm izbraukušo cilvēku skaits ir lielāks ne tikai bezdarba pieauguma dēļ, bet arī tāpēc, ka šis rudens ir draņķīgāks nekā vairāki iepriekšējie. Galu galā siltā klimatā strādāt negribas un bez strādāšanas tur var arī iztikt, kamēr te pat vasaras vidū klēpī saliktas rokas var apsaldēt jutīgākās ķermeņa daļas.
Latvijai paredzētās globālās sasilšanas jūtamākās sekas, jūras līmeņa celšanās, viņu tikai ielīksmotu, jo pirmās zem ūdens paietu likumus apejot saceltās mājas, tātad sasilšana tikai vairotu tiesiskumu un sociālo taisnīgumu. Diemžēl pagaidām realitāte atpaliek no praviešu prognozēm. Piemēram, NASA klimata eksperts Hansens nesen apgalvojis, ka līdz gadsimta beigām jūras līmenis var celties par septiņiem metriem. Ar to nenobiedēsi pat mūsu slēpošanas kalnu biznesu. Ja lietas virzīsies atbilstoši Hansena prognozei, šis bizness līdz gadsimta beigām jau būs paguvis pielāgoties bezsniega ziemām un sniegt skaistu piedāvājumu - nolaidies no kalna un esi jūras krastā! Savukārt Baltijas jūrai ūdens pieplūdums nāks tikai par labu - padarīs to sāļāku, un tas savukārt ļaus te ienākt jaunām zivju sugām, tātad arī jaunām zvejas tradīcijām, jo nav noslēpums, ka tās te nīkuļo arī tāpēc, ka mūsu vecās plekstes latviešu vīriešiem vienkārši ir apnikušas.